Ērkšķoga *

Ērkšķogas cēlušās Eiropā, taču aktīvi kultivēt tās sāka tikai XVI gadsimtā. Francijā ērkšķogas sauca par "makreļu ogām", jo tās saberztas pasniedza mērces vietā ar zivi - makreli. Bet Anglijā, kur ērkšķogas bija ļoti lielā cieņā un tās savā dārzā audzēja pat karaliene Elizabete, tās sauca par "zosu ogām", jo tur tās saberztas pasniedza ar zosu, pīļu un medījumu gaļu.

Negatavas un pusgatavas ērkšķogas izmanto ievārījumu un kompotu pagatavošanai, gatavas ogas izmanto uzturā svaigas vai saldētas, kā arī iegūst no tām sulu.